Kriptovalūtu likumu vēsture
Pirmā decentralizētā kriptovalūta, Bitcoin, tika izveidota 2009. gadā
2010. gadā programmētājs Laslo Hanječs (Laszlo Hanyecz) veica pirmo reālo Bitcoin darījumu, iegādājoties divas picas par 10 000 bitkoiniem. Tajā laikā šo bitkoinu vērtība bija aptuveni 41 ASV dolārs. Šodien 10 000 bitkoinu vērtība pārsniegtu 500 miljonus ASV dolāru.
Lielākais darījums kriptovalūtu vēsturē notika 2011. gada 16. novembrī, kad vienā darījumā tika pārskaitīti 500 000 bitkoinu (BTC). Tajā laikā darījuma vērtība bija aptuveni 9,5 miljoni ASV dolāru. Personas identitāte, kas veica šo darījumu, joprojām nav zināma, un arī pārskaitījuma mērķis nav skaidrs. Tas ir viens no lielākajiem jebkad blokķēdē reģistrētajiem pārskaitījumiem, un tas joprojām izraisa interesi un spekulācijas kriptovalūtu kopienā.
Kriptovalūtu tiesību vēsture ir salīdzinoši jauna un strauji attīstoša tiesību joma. Pirmā decentralizētā kriptovalūta – Bitcoin – tika izveidota 2009. gadā, un tās autors vai autoru grupa izmantoja pseidonīmu Satoshi Nakamoto.
Kriptovalūtu attīstības sākumposmā valdību regulējums bija minimāls. Tomēr, pieaugot kriptovalūtu izmantošanai un to vērtībai, valdības visā pasaulē pievērsa šai nozarei arvien lielāku uzmanību un sāka ieviest likumus un regulējumu, lai noteiktu digitālo valūtu izmantošanas kārtību.
2013.gadā ASV Finanšu noziegumu apkarošanas tīkls (Financial Crimes Enforcement Network – FinCEN) publicēja vadlīnijas, kurās tika noteikts, ka kriptovalūtu biržas un elektroniskās naudas administratori ir uzskatāmi par naudas pakalpojumu sniedzējiem (Money Service Businesses) un uz tiem attiecas regulējums saskaņā ar Banku noslēpuma likumu (Bank Secrecy Act). Pēc tam arī citas valstis ieviesa līdzīgus regulējumus. Piemēram, Japāna 2017. gadā pieņēma likumu, ar kuru Bitcoin tika atzīts par likumīgu maksāšanas līdzekli.
2014.gadā Eiropas Savienība pieņēma Piekto Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas direktīvu (Fifth Anti-Money Laundering Directive – AMLD5), kas paredz, ka kriptovalūtu biržām un digitālo maku pakalpojumu sniedzējiem ir jāievēro noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas (AML) un klientu izpētes (KYC) prasības. Tajā pašā gadā ASV Vērtspapīru un biržu komisija (Securities and Exchange Commission – SEC) paziņoja, ka daļa kriptovalūtu un sākotnējo monētu piedāvājumu (Initial Coin Offerings – ICO) ir uzskatāmi par vērtspapīriem un uz tiem attiecas federālie vērtspapīru tiesību akti.
2015.gadā kriptovalūtu regulējums joprojām turpināja attīstīties, un dažādas valstis izvēlējās atšķirīgas pieejas. Dažas valstis, piemēram, Ķīna, kriptovalūtas pilnībā aizliedza, savukārt citas, piemēram, Šveice, izveidoja labvēlīgu regulatīvo vidi digitālo aktīvu uzņēmumu darbībai.
Lielākais darījums kriptovalūtu vēsturē notika 2011. gada 16. novembrī, kad vienā darījumā tika pārskaitīti 500 000 bitkoinu (BTC). Tajā laikā darījuma vērtība bija aptuveni 9,5 miljoni ASV dolāru. Personas identitāte, kas veica šo darījumu, joprojām nav zināma, un arī pārskaitījuma mērķis nav skaidrs. Tas ir viens no lielākajiem jebkad blokķēdē reģistrētajiem pārskaitījumiem, un tas joprojām izraisa interesi un spekulācijas kriptovalūtu kopienā.
Kriptovalūtu tiesību vēsture ir salīdzinoši jauna un strauji attīstoša tiesību joma. Pirmā decentralizētā kriptovalūta – Bitcoin – tika izveidota 2009. gadā, un tās autors vai autoru grupa izmantoja pseidonīmu Satoshi Nakamoto.
Kriptovalūtu attīstības sākumposmā valdību regulējums bija minimāls. Tomēr, pieaugot kriptovalūtu izmantošanai un to vērtībai, valdības visā pasaulē pievērsa šai nozarei arvien lielāku uzmanību un sāka ieviest likumus un regulējumu, lai noteiktu digitālo valūtu izmantošanas kārtību.
2013.gadā ASV Finanšu noziegumu apkarošanas tīkls (Financial Crimes Enforcement Network – FinCEN) publicēja vadlīnijas, kurās tika noteikts, ka kriptovalūtu biržas un elektroniskās naudas administratori ir uzskatāmi par naudas pakalpojumu sniedzējiem (Money Service Businesses) un uz tiem attiecas regulējums saskaņā ar Banku noslēpuma likumu (Bank Secrecy Act). Pēc tam arī citas valstis ieviesa līdzīgus regulējumus. Piemēram, Japāna 2017. gadā pieņēma likumu, ar kuru Bitcoin tika atzīts par likumīgu maksāšanas līdzekli.
2014.gadā Eiropas Savienība pieņēma Piekto Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas direktīvu (Fifth Anti-Money Laundering Directive – AMLD5), kas paredz, ka kriptovalūtu biržām un digitālo maku pakalpojumu sniedzējiem ir jāievēro noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas (AML) un klientu izpētes (KYC) prasības. Tajā pašā gadā ASV Vērtspapīru un biržu komisija (Securities and Exchange Commission – SEC) paziņoja, ka daļa kriptovalūtu un sākotnējo monētu piedāvājumu (Initial Coin Offerings – ICO) ir uzskatāmi par vērtspapīriem un uz tiem attiecas federālie vērtspapīru tiesību akti.
2015.gadā kriptovalūtu regulējums joprojām turpināja attīstīties, un dažādas valstis izvēlējās atšķirīgas pieejas. Dažas valstis, piemēram, Ķīna, kriptovalūtas pilnībā aizliedza, savukārt citas, piemēram, Šveice, izveidoja labvēlīgu regulatīvo vidi digitālo aktīvu uzņēmumu darbībai.