Direktīva nosaka ietvaru, bet dalībvalsts nosaka skaitli, kas izšķir lielāko daļu pieteikumu: algas slieksni no 1,0 līdz 1,6 reizēm no vidējās bruto gada algas, ar diviem ceļiem to samazināt līdz 80 %. Pārvietošanās pēc divpadsmit mēnešiem ir tas, kam karte īstenībā ir domāta.
Ko nosaka ES un ko izlemj katra valsts
ES zilās kartes regulējums 2021. gadā tika pārrakstīts, un valstīm jaunā redakcija bija jāpiemēro līdz 2023. gada 18. novembrim. ES nosaka ietvaru. Vairāki skaitļi, kas pieteikumu patiesībā izšķir, ir nacionāli — tāpēc divas valstis var piemērot vienu un to pašu regulējumu un nonākt pie atšķirīgām atbildēm.
Kas vajadzīgs pieteicējam
spēkā esošs darba līgums vai saistošs darba piedāvājums, ja nacionālās tiesības to pieļauj, par augsti kvalificētu nodarbinātību vismaz sešu mēnešu garumā;
lielākajai daļai darbu — dokumenti, kas apliecina atbilstošu augstāko profesionālo kvalifikāciju; reglamentētajām profesijām — pierādījums, ka izpildīti nacionālie nosacījumi profesijas praktizēšanai;
derīgs ceļošanas dokuments un vīza, ja tāda nepieciešama;
veselības apdrošināšana vai pieteikums tai, ja nacionālās tiesības to pieļauj, par periodu, ko nodarbinātība nesedz.
Jāizpilda arī parastie šāda darba noteikumi — viss, ko prasa likums, koplīgums vai nozares prakse. Zilā karte neatrodas ārpus nozares parastajiem nosacījumiem.
Algas slieksnis un divi veidi, kā to samazināt
Līgumā norādītā bruto gada alga nedrīkst būt zemāka par slieksni, ko katra valsts nosaka un publicē. ES regulējums skaitli nenosaka; tas to ieliek diapazonā. Pēc apspriešanās ar darba devējiem un arodbiedrībām slieksnim jābūt vismaz 1,0 un ne vairāk par 1,6 reizēm no vidējās bruto gada algas šajā valstī.
Divi izņēmumi ļauj valstij iet zemāk — līdz vismaz 80 % no sava sliekšņa un nekad zemāk par 1,0 reizi vidējo algu:
profesijām, kurās ir īpaša vajadzība pēc darbiniekiem no valstīm ārpus ES, starptautiskās profesiju klasifikācijas vadītāju un vecāko speciālistu grupās;
pieteicējiem, kuri grādu ieguvuši ne vairāk kā trīs gadus pirms pieteikšanās.
Vai valsts kādu no tiem izmantojusi, ir tās pašas izvēle, un skaitlis tiek publicēts. Tas ir pirmais, kas jāpaskatās, pirms vērtēt kandidātu.
Cik ilgi karte ir derīga
Standarta termiņu nosaka katra valsts, bet tam jābūt vismaz 24 mēneši. Ja darba līgums ir īsāks, karte ir derīga līguma laiku plus trīs mēnešus, bet ne ilgāk par standarta termiņu. Ja personas pase beidzas agrāk, karte ir derīga vismaz tikpat ilgi, cik pase.
Pārvietošanās starp valstīm, kas ir kartes jēga
Tieši tas atšķir zilo karti no nacionālas atļaujas tam pašam darbam.
Īsi braucieni. Persona ar derīgu zilo karti, ko izsniegusi Šengenas valsts, var doties uz vienu vai vairākām citām ES valstīm darījumu nolūkos uz laiku līdz 90 dienām jebkurās 180, un otrā valsts nedrīkst prasīt nekādu atļauju papildus pašai kartei. Ja karti izsniegusi valsts, kas Šengenu nepiemēro pilnībā, tās pašas 90 dienas no 180 darbojas, pamatojoties uz karti un derīgu ceļošanas dokumentu.
Ilgāka pārcelšanās. Pēc 12 mēnešiem likumīgas uzturēšanās pirmajā valstī zilās kartes turētāja statusā persona var pārcelties uz otru ES valsti, lai tur uzsāktu augsti kvalificētu nodarbinātību, pamatojoties uz karti un ceļošanas dokumentu, ievērojot regulējumā noteiktos nosacījumus.
Tālā perspektīva
Ikvienam, kas plāno ceļu uz pastāvīgu uzturēšanos, viens punkts ir svarīgāks par pārējiem. Zilās kartes turētājs, kas izmantojis tiesības pārcelties, var saskaitīt uzturēšanās periodus dažādās ES valstīs pastāvīgā iedzīvotāja statusam vajadzīgajā laikā, nevis sākt atskaiti no jauna ar katru pārcelšanos.
Ko noskaidrot vispirms
Publicēto nacionālo algas slieksni un to, vai piemērojams kāds no samazinātajiem.
Vai profesija ir reglamentēta — tas pilnībā maina pierādījumus.
Ikvienam, kam karte jau ir citur, — datumu, kad apritēja divpadsmit uzturēšanās mēneši.
Procedūra, nodevas un iestāde, kas to kārto, ir nacionāli jautājumi, tāpēc Latvijas specifiku ir vērts apstiprināt uz vietas, nevis pieņemt no ES teksta.